Kā zināms, cilvēks ierodas šajā pasaulē ar galvu pa priekšu, galvenā slodze ir uz galvaskausa un mugurkaula kauliem, kas ir viegli deformējami un provocē blokus mugurkaula segmentos, izjaucot iekšējo orgānu elektrisko stimulāciju.

Tādi bērni bieži slimo: diatēze, dermatīts, zarnu disfunkcija, bronhīts, galvassāpes utt. Parasti šajā vecumā pediatri nepievērš pienācīgu uzmanību mugurkaula stāvoklim, jo ​​šim sarežģītajam mehānismam ir vajadzīgas īpašas zināšanas un praktiskās iemaņas, ar kurām tiek galā osteopātija un manuālā medicīna. Mēģinājumi izārstēt šīs slimības bērniem, izmantojot tradicionālās metodes, kā likums, nevainagojas panākumiem un ir samērā grūti, jo tie neietekmē cēloni un pastāv hroniskas slimības formas draudi. Ārstēšanas rezultātu trūkuma dēļ ārsti balstās uz dzemdību traumu, iedzimtības faktoru, atsaucoties uz briesmīgo statistiku, nenovērtējot mugurkaula savlaicīgas korekcijas nozīmi.

Vēl nesenos laikos dzemdībās piedalījās divi cilvēki: vecmāte un hiropraktiķis, un hiropraktiķa atbildība ietvēra ne tikai mugurkaula un ekstremitāšu locītavu, bet arī galvaskausa un iegurņa kaulu korekciju, kuras artikulācija neizbēgami tiek noslogota dzemdību laikā. Pēc tam bērni tika vīstīti 2–2,5 mēnešus – tieši tikpat daudz laika paiet, kamēr izveidojas saistaudi, no kuriem rodas visas tās struktūras, kuras dzemdību laikā varēja tikt bojātas. Šajā laikā fiksācijas to atbilstošajās vietās, locītavās, saitēs un saaugumos veiksmīgi sadzija un saauga atbilstoši dabiskajai shēmai.

Šobrīd ir savādāk. Jaundzimušo, kuram ir locītavu un mugurkaula traucējumi, pēc iziešanas caur dzemdību ceļiem, uzreiz ievīsta, piefiksējot visus traucējumus. Bērns tiek nolemts ja ne invaliditātei, tad slimībai, jo bērniņam jau kopš dzimšanas ir tādi traucējumi, ko citi cilvēki iegūst visas dzīves laikā. Nākotnē šādam bērnam mugurkaula un visas muskuļu un skeleta sistēmas augšanas un veidošanās procesā rodas iegurņa kaulu deformācija, kuras laikā notiek vienas no apakšējo ekstremitāšu saīsināšanās. Bērns sāk nosliekties saīsinātās kājas virzienā. Tas savukārt rada vairākus mugurkaula kropļojumus, sekmējot nepareizas stājas un skoliozes veidošanos.

Parasti mugurkaula izliekums ir redzams jau bērna piedzimšanas brīdī. Un attiecīgi, ja netiks veikti nekādi pasākumi, tad augšanas procesā deformācija tikai palielināsies. Bērnam līdz septiņu gadu vecumam jau var būt izveidojies I – II pakāpes mugurkaula izliekums. Un divdesmit, divdesmit četros gados, kad augšana jau ir apstājusies, izliekums var sasniegt III – IV pakāpi. I – II pakāpes skolioze īpašu kaitējumu ķermenim nerada, tas vairāk atspoguļojas ārējā izskatā, bet, ja netiek veikti pasākumi mugurkaula deformācijas koriģēšanai, rodas nākamā III – IV pakāpe, kas rada problēmas ne tikai ārējam izskatam, bet arī veselībai. Parādās muguras sāpes, cieš iekšējie orgāni, plaušas, sirds, mazinās imunitāte utt. Mugurkaula mainīgā forma ir īpaši skaidri redzama straujās augšanas period vecumā no 12 līdz 14 gadiem. Tieši šis periods bērna attīstībā ir noteicošais, un ir jāpievērš maksimāla uzmanība konsultācijām, diagnostikai, ārstēšanai un pieredzējušu speciālistu novērojumiem.

Diemžēl speciālisti ortopēdijas jomā cīnās par skoliozes visredzamākajām iezīmēm, parasti tā ir krūšu kurvja fiksēšana vai zolītes ievietošana zem saīsinātās kājas, tādējādi vēl vairāk izjaucot krustu un jostas saites un veicinot skoliozes progresēšanu. Visbiežāk ārsti pat nenojauš, ka vispirms jāpievērš uzmanība un jānovērš iemesls,- iegurņa problēmas.

Tā kā saistaudi veidojas 2 mēnešus, bērna ārstēšanas periodā ir nepieciešams viņu pilnībā atbrīvot no slodzēm, kā arī no visu veidu korsešu un ortopēdisko zolīšu valkāšanas. Un ne ātrāk, kā pēc diviem mēnešiem jāuzsāk dozētas fiziskās aktivitātes individuālu speciālu vingrinājumu veidā, ko ieteicis speciālists. Mana praktiskā pieredze rāda, ka mugurkaula stāvoklis un skoliozes attīstība tieši nosaka visa organisma funkcionālo stāvokli, un ārstēšanas nenovērtēšana vai atlikšana uz vēlāku laiku bieži noved pie neatgriezeniskiem procesiem organismā, liekot ķerties pie ķirurģiskas iejaukšanās.

Bērnība bez skoliozes ir iespējama! Palīdziet savam bērnam izaugt veselam! Esiet uzmanīgi pret bērnu viņa aktīvās augšanas periodā. Veiksmīga ārstēšana ir atkarīga no mugurkaula izliekuma pakāpes un deformācijas lieluma.